Parasti caur ieplūdes režģi (dažreiz ar filtrēšanas funkciju) ienākošais gaiss tieks saspiests ar iekšējiem ventilatoriem un tiek sūknēts caur izvades gaisa vadu, kas ir vērsts uz atvērto durvju eju.
Filtrs pasargā iekštelpu komponentus (sildītāju, ventilatorus, elektroniku utt.) no putekļiem un daļiņām.
Gaisa aizsaku ventilatori var būt ar tiešo vai siksnas piedziņu. Visbiežāk izmantojamie ir centrbērzes, aksiālie un šķērsplūsmas ventilatori.
Dažadas gaisa izplūdes atveres un/vai lameles var regulēt gaisa aizkara veiktspējas palielināšanai atkarībā no katras situācijas.
Apsildāmiem gaisa aizkariem ir spole (elektriskā, karsts/atdzesēts ūdens, tvaiks, netieša vai tieša gāze, tieša izplešanās utt.) strūklas apsildei vai atdzesēšanai. Apsilde tiek izmantota, lai cilvēki nejustu aukstā gaisa strūklu izejot caur durvīm, kā arī, lai apsildītu ieejā ienākošo gaisu.
Ir iespējami 3 gaisa izplūdes plūsmas virzieni:
Horizontālā izlāde no augšas uz leju
Vertikālā izlāde no vienas puses uz otru
Horizontālā izlade no apakšas uz augšu
Lielākoties gaisa aizkari tiek uzstādīti horizontāli caur augšējo ieejas daļa, un gaiss izplūst caur no durvju augšas uz leju. Veritkālos gaisa aizkarus var uzstādīt no vienas vai abāmu durvju pusēm. Horizontālā uzstādīšana iebūvēta grīdā ir visefektīvākā no termodinamikas viedokļa, taču tai pat laikā visdārgākā uzstādīšanas ziņā un problemātiska vietās, kur publiski cilvēki šķērso ieeju dažādu acīmredzamu iemeslu dēļ. Tātad, šī metode tiek izmantota tikai dažos īpašos rūpnieciskos nolūkos.
Gaisa aizkaru veidi: bez recirkulācijas vai recirkulācijas. Bez cirkulācijas iekārtas izvada gaisu apkārtējā vidē. Recirikulācijas iekārtas, otrādi, savāc un atdod gaisu no izvadītā gaisa. Gaisa aizkari ar recirkulāciju ir efektīvāki, taču visbiežāk uzstādītajos gaisa aizkaros nav recirkulācijas lielāku izmaksu dēļ.
Bez recirkulācijas gaisa aizkars
Recirkulācijas gaisa aizkars